Nepieciešama palīdzība? Jautā mums! info@zcredit.lv

2008. gada ekonomiskā krīze

Ekonomiskā krīze, globālā finanšu krīze vai dižķibele. Sauc to kā gribi, bet laikā no 2007. gada līdz pat 2010. gadam bija finanšu un ekonomiskā krīze, kura ietekmēja visu pasauli un atstāja iespaidu uz ikviena pasaules iedzīvotāja dzīvi. Un arī Latvija neizbēga no šīs krīzes, 2008. gadā aizsākot Latvijas finanšu un pārvaldes krīzi, tādēļ domāju ir vērts atskatīties kā uz globālo tā lokālo krīzi, tās cēloņiem, norisi un arī sekām, lai mēs spētu identificēt pazīmes, kas norāda uz krīzi un to laicīgi novērst.

Var teikt, ka šī krīze sākās tieši ASV. Jau kopš 2004. gada ASV nekustamā īpašuma tirgus cenas arvien auga un auga, radot burbuli. Un tā kā Amerikas Savienotajās valstīs nekustamā īpašuma tirgus lielā mērā ir saistīts ar šīs valsts finansiālo stabilitāti, tad, pēc tam, kad 2006. gada beigās un 2007. gadā šis mājokļu cenu burbulis pārplīsa un nekustamā īpašuma cenas strauji sāka samazināties, tas radīja milzu problēmas daudziem lielajiem finanšu uzņēmumiem, kā rezultātā radās ekonomiskā krīze. 2008. gada sākumā Amerikā bankrotēja vairāki lielie finanšu uzņēmumi, kam sekoja arī vairāku Eiropas finanšu uzņēmumu likvidācija, kad oficiāli šo ekonomisko krīzi pasludināja par globālu problēmu.

Papildus finanšu uzņēmumu sabrukumam, problēmas radās visos ar finansēm un ekonomiku saistītajos sektoros, tai skaitā biržām, kredītiestādēm, bankām un pat valstu ekonomiskām, kuras arī uzsāka lejupslīdi. Un arī valūtas jomā lielie investori, baidoties pazaudēt investīcijas, steidza savas investīcijas pārvērts spēcīgākās un noturīgākās valūtās, piemēram Japānas Jenās, ASV dolāros un Šveices frankos.

Latvijā tā saucamā finanšu un pārvaldes krīze aizsākās 2008. gadā, taču baumas par krīzes tuvošanos jau cirkulēja kopš 2008. gada sākuma, kad Eiropas Komisija Latviju brīdināja par krīzes iespējamību, ja Latvijas valdība necentīsies samazināt tajā laikā arvien pieaugošo inflāciju. Laiku līdz šim 2008. gadam un to ieskaitot, mēdz dēvēt par “treknajiem gadiem”, jo par spīti inflācijai un krīzes tuvošanās indikatoriem, cilvēki joprojām turpināja neapdomīgi ņemt kredītus, strauji paaugstināt algas un iegādāties dārgus īpašumus, kas radīja burbuli arī Latvijas ekonomikā un Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Un, kad šis burbulis plīsa, līdzīgi kā ASV, bankrotēja uzņēmumi, cilvēki palika bez darbiem un valdībai nācās ieviest taupības programmas, ar kurām bija apmierināts tikai retais Latvijas iedzīvotājs.

Taču tās nebija vienīgās Latvijas dižķibeles sekas. Šīs krīze un valdības centieni to novērt bija katalizators tādiem notikumiem kā 13. janvāra grautiņiem Vecrīgā, kurus cilvēki izraisīja, jo vēlējās, lai tā laika valsts prezidents Valdis Zatlers atlaiž Saeimu, pamatīgam Latvijas iekšzemes kopprodukta kritumam, Latvijas iedzīvotāju imigrācijas vilnim uz ārzemēm, kā arī milzīga un grūti atmaksājama finanšu atbalsta piešķiršanu Latvijai, lai mēs varētu atveseļot savu ekonomiku.

Arī citur pasaulē radās līdzīgas problēmas. Piemēram, pēc krīzes sākuma ASV, kurš šī krīze bija nopietnākā kopš tā sauktās Lielās Depresijas 1930. gados, finanšu sistēma bija uz sabrukuma robežas un amerikāņi zaudēja savus iekrājumus un tiem nācās ievērojami pārkārtot savu iepriekš uz bagātību balstīto dzīves veidu, Honkongas eksporta apjomi ievērojami samazinājās, bet Lielbritānijā bankas bija uz bankrota robežas, kā rezultātā Lielbritānijas valdībai nācās tās glābt ar naudas injekcijām tajās.

Bet kā tad mēs tikām pāri šai krīzei un spējām atkal izveidot spēcīgu un veselu ekonomiku un finanšu sektoru? Tas lielā mērā bija pateicoties Starptautiskā valūtas fonda aizdevumam, kurš ļāva samazināt Latvijas budžeta deficītu, atmaksāt parādu, kā arī nostabilizēt Latvijas finanšu sektoru un novērst bēdīgi slavenās Parex bankas bankrotu. Un jau 2010. gadā nogalē sāka runāt par to, ka Latvijas ekonomika ir atguvusies un Latvija ir veiksmīgi izkļuvusi no 2008. gada ekonomiskās krīzes.

Author Info

Ilze Kļaviņa