Nepieciešama palīdzība? Jautā mums! info@zcredit.lv

Finanses un kopdzīve

Daudz neskaidrību un konfliktu, kopdzīves laikā, rodas tieši naudas dēļ. Kā lai no tā izvairās? Kādreiz dzīvē ir situācijas, kad pelna tikai viens no ģimenes locekļiem, bet otrs atrodas tā apgādībā, tad situācija ir daudz vienkāršāka, tiesības pieņemt lēmumus paliek tam, kurš pelna. Bet ja strādā un pelna abi, tad situācija mainās un kļūst sarežģītāka. Kurš maksās komunālos maksājumus? Kurš iegādāsies visas sadzīvei nepieciešamās mantas? Kā rīkoties ar finansēm, lai viss būtu godīgi?

Eksistē trīs galvenie modeļi, kā ģimenē tiek sadalītas finanses un veidots ģimenes budžets: neatkarīgais, solidārais un kopējais modelis.
Vai neatkarīgs nozīmē brīvs?

Šajā modelī, katrs no pelnošajiem ģimenes locekļiem, savu nopelnīto naudu tērē pēc saviem uzskatiem.

Tāds modelis der tiem pāriem, kuru ieņēmumi ir aptuveni vienādi, kuri ciena neatkarību vai ir tikko uzsākuši kopdzīvi. Ja, rodas vajadzība segt kādus neparedzētus izdevumus, tad abi partneri “samet” naudu kopā. Ja ņem vērā, ka tās ir retas nevis regulāras situācijas, tad kopējos izdevumus sedz tas, kuram tajā brīdī ir nauda.

Uzsākot kopdzīvi, daudzi neuzskata par vajadzīgu aizdomāties un apspriest finansiālo pusi. Reti kurš aizdomājas, ka no šī brīža viņiem, diviem pieaugušiem, neatkarīgiem cilvēkiem būs kopēja saimniecība, kopēji rēķini, kurus būs nepieciešams apmaksāt un kopēji naudas uzkrājumi. Viegli, tas šķiet tikai pirmajā acumirklī. Ja tas netiek laicīgi izrunāts, rodas aizvainojums un nesaprašanas. Tas, kurš ir iztērējis vairāk naudas, jūt negodīgumu attieksmē pret sevi.
Vislabākais, ko šajā situācijā var darīt – apsēsties pie pārrunu galda. Partneriem vajag sarēķināt ikmēneša izdevumus un sadalīt tos uz pusēm. Tieši tāpat ir jādara ar lielajiem pirkumiem. Tajā brīdī, maksāt par tiem var tas, kuram ir nauda.

Vēl viens risinājums – solidaritāte.

Šis modelis paredz, ka ģimenes locekļi saliek savu naudu kopā, tas, kurš vairāk pelna, “kopējā katlā” liek attiecīgi vairāk naudas, kura būs paredzēta kopējiem tēriņiem. Solidaritātes modelis, labi der tiem pāriem, kur viena partnera ienākumi ir manāmi lielāki par otra partnera ienākumiem. Piemēram, ja vīra alga ir divas reizes lielāka par sievas algu, tad arī ģimenes budžeta “ kopējo katlu” viņš papildinās ar naudas summu, kura ir divas reizes lielāka, nekā sievas iemaksātā naudas summa. No vienas puses, tāds modelis, ļauj visiem ģimenes locekļiem sajust to, ka viņi piedalās ģimenes budžeta veidošanā, no otras puses, tas sniedz zināmu, materiālās neatkarības sajūtu. Solidaritātes nolūkos, šajā procesā var iesaistīt arī bērnus, ja viņiem ir kaut nelieli ieņēmumi.
Risinām visu kopīgi.

Šis, ģimenes budžeta veidošanas variants, liekas vispievilcīgākais, lielākajam vairumam jauno ģimeņu. Tā būtība it tāda – visi ieņēmumi tiek likti “kopējā katlā” un tad ģimenes locekļi kopā nolemj, kur tos tērēs. Šajā modelī svarīgi ir tas, ka nevis vienam ģimenes loceklim paliek nauda, kuru var sākt uzkrāt, bet paliek kopējie līdzekļi, no kuriem var veidot finansiālo rezerves fondu vai arī to investēt. Tas nozīmē to, ka tāda pieeja ir daudz produktīvāka, nekā ģimenes budžeta veidošana balstoties uz vajadzībām, nevis uz ģimenes finansiālajām iespējām.

Kopējam ģimenes budžetam ir arī savi trūkumi. Piemēram, risks, ka viens no partneriem sāks slēpt savus ienākumus, atstās sev kādu noteiktu naudas summu. Otrs partneris, kurš visu atdod godīgi, to uzzinot, var būt ļoti apvainojies un ķopdzīvē var rasties liela plaisa.

Kaut gan kopējo ģimenes budžetu var izveidot arī tā, ka tas nenozīmēs pilnīgu atteikšanos no finansiālās neatkarības. Katram mums dzīvē, tieši tāpat arī kopdzīvē ir savas, mazas vēlēšanās un mums ir jābūt iespējai realizēt tās bez partnera piekrišanas. Ja, katram no mums nav savas personīgās naudas, tas liedz mums iepriecināt mīļoto cilvēku un sevi, ar kādu mīļu, mazu dāvanu vai pārsteigumu.

Izplatītākās kļūdas, kuras tiek pieļautas finansiālo jautājumu risināšanā.

Viedoklis, ka sarunas par naudu ir nepiedienīga nodarbošanās. Klusēšana naudas jautājumos – taisnākais ceļš uz šķiršanos vai ģimenes bankrotu.
Problēmas risināšana tad, kad tā jau ir radusies. Daudz prātīgāk ir plānot ģimenes budžetu vismaz mēnesi iepriekš, citādāk var gadīties tā, ka naudas nepietiks ne regulārajiem maksājumiem, ne pārtikas produktiem, ne kredītu dzēšanai, ja tādi ir.

Ģimenes budžetu pārvalda viens no ģimenes locekļiem, citādāk, ir iespējams tāds variants, ka plāns var tikt realizēts tikai uz papīra.
Nav pareizi, ja visus finansiālos lēmumus ģimenē pieņem tikai viens cilvēks, pat ja viņš pelna daudz vairāk naudas nekā tas otrs.

Nebūs pareizi, ja jūs atteiksieties no personīgajiem tēriņiem. Tāda pieeja var sagraut jebkuras attiecības, jo piekrītiet, tas būs pazemojoši, ja jums katru reizi būs jālūdz vīram nauda jaunām zeķubiksēm vai higiēnas precēm.

Nav ieteicams visu īpašumu noformēt tikai uz vienu cilvēku, labāk, to aptuveni vienādās daļās noformēt gan uz vīra, gan uz sievas vārda. Tas abiem liks justies aizsargātiem un pārliecinātiem.

Neslēpiet savus ienākumus no savas “otrās pusītes”, tad, kad tas nāks gaismā, uzticība būs iedragāta.

Pirmām kārtām, jau ir ļoti svarīgi iemācīties sarunāties un ne jau par laika apstākļiem vai politisko situāciju valstī, bet tieši par jūsu finansiālajiem jautājumiem. Svarīgi, lai jums abiem ir kopējie mērķi, lai jūs abi kopā varētu tos apspriest un uz tiem tiekties. Svarīgi ir saprast, ko jūs gribat sasniegt pēc pieciem, desmit un divdesmit gadiem. Tikai jūs abi, varat vienoties un saprast, kādu vēlaties savu dzīvi redzēt nākotnē.

Author Info

Ilze Kļaviņa